Es neesmu viens. Ar mani ir mana tauta

Gunāru Freimani padomju iestādes apcietināja un ieslodzīja trīs reizes. Pirmo reizi viņu apcietināja 1946. gadā “par pretpadomju propagandu” un notiesāja uz desmit gadiem ieslodzījumā, ko viņš pavadīja Kolimas un Jakutijas soda nometnēs. No šī apcietinājuma G. Freimanis tika atbrīvots 1954. gadā.

Līdz 1964. gadam G. Freimanis strādāja par elektromontieri Latvijas elektroapakšstaciju būvēs, tad sekoja otrais arests par padomju varai naidīgu dzejoļu sacerēšanu ar sodu uz pieciem gadiem Mordovijas nometnē. Pēc atbrīvošanas1969. gadā G. Freimanis turpināja darbu savā specialitātē Latvijā.

1983. gadā viņu apcietināja trešo reizi un sodīja “par pretpadomju darbību” (dzejas un prozas sacerējumiem) ar četriem gadiem apcietinājumā Permas apgabala nometnē un diviem gadiem nometinājumā. 1987. gada februārī G. Freimanis tika atbrīvots.

Par savām tiesībām brīvi rakstīt, lasīt un runāt Gunārs Freimanis padomju cietumos kopumā pavadīja 17 gadus. Sevi par varoni nesauca, vien par tādu, kas centās sekot savai sirdsbalsij. Viņa mūžs mums noteikti atgādina — atgūtā Latvijas brīvība nebija vien kompromisu, “reālpolitikas”, mītiņu un patriotisku dziesmu dziedāšanas rezultāts. Bija, kuri par to “maksāja daudz dārgāk” un daudz agrāk...

Grāmatā par tikšanos ar G. Freimani stāsta Janīna Kursīte, Lidija Lasmane, Rasma Pērkons, Maija Cālīte, Inta Purva, Jānis Vēveris un citi, publicēti arī literatūrzinātnieka Rolfa Ekmaņa iespaidi par Gunāra Freimaņa dzeju un sarakste ar rakstnieku Jāni Klīdzēju.

Grāmatā iekļauta G. Freimaņa dzeja un proza, kas tapusi gan apcietinājumā, gan vēlāk, apcerot tur piedzīvoto, un publicistiskas pārdomas par Latvijas valsti un tautu. Grāmata ar skatījumu uz okupācijas laika notikumiem Latvijā veltīta plašai auditorijai.

Grāmatu sakārtojis publicists Arnis Šablovskis.