Trotuārs

Izlasē apkopoti Montas Kromas modernistiskā posma dzejoļi, sākot no poēmas “Tālo apvāršņu zemē” (1959) fragmenta un beidzot ar mūža pēdējā posmā tapušajiem darbiem, ietverot gan raksturīgākos dzejoļus no deviņiem krājumiem, gan krājumos nepublicētus dzejoļus, kuros dominē dinamiski pilsētas motīvi, intīma jūtu atklāsme, jutekliskums un grafiska izteiksme. Tālaika literārās vides bieži nepieņemti vai pārprasti, šie dzejoļi ir pārdzīvojuši savu laiku un mūsdienās ļauj runāt par Kromu kā novatorisku un fascinējošu dzejnieci, kuras mantojums pelnījis dziļāku izpēti gan modernisma, gan urbānās dzejas, gan femīnās rakstības kontekstā.

“Kromas urbānismā sociālistiskās ainavas šķietami bezpersoniskās, industriālās reālijas (mikrorajonu masīvi, trotuārs, betons, autobusi, tuneļi, vitrīnas, neons) tiek atdzīvinātas un cilvēciskotas, uzburot kustīgu, pulsējoši mirguļojošu, plastiski mainīgu daudzdimensiju pilsētu. [..] Viņas dzejai “nozīmīgie atslēgvārdi “pilsēta”, “kustība”, “skaņa”, “ķermenis” nereti šķiet pretrunā citu 20. gadsimta 60.–70. gadu dzejnieču daiļradei, kurā ar sievieti saistīti tādi jēdzieni kā “daba”, “klusums”, “māja” un “gars”.”