2001. gads. Cenšoties samierināties ar neizdevušos laulību, Karolīna Grānta saņem negaidītu novēlējumu. Mīļā vectante Letija viņai atstāj savu skiču burtnīcu, trīs atslēgas un čukstus izteikto pēdējo vārdu: Venēcija. Karolīnai ir jāizkaisa Džuljetas “Letijas” Brauningas pelni pilsētā, ko viņa ļoti mīlējusi, kā arī jāatšķetina noslēpumi, kas tikuši glabāti vairāk nekā sešdesmit gadu.
1938. gads. Mākslas skolotāja Džuljeta Brauninga ierodas ekskursijā romantiskajā Venēcijā. Viņas audzēknēm šī pilsēta ir kā bagātīgs vēstures, mākslas un skaistuma avots, savukārt Džuljetai tā saistās ar sāpīgām atmiņām un iespēju atkal satikt Leonardo da Rosi – vīrieti, kuru viņa mīl, bet kura nākotnes plānus ierobežo viņa bagātā ģimene. Kad Venēcijai pietuvojas karš, dzīve mainās un viņiem nākas cīnīties, izdzīvot, kā arī nosargāt kādu noslēpumu, kas abus savienos uz mūžu.
Soli pa solim, ar katru atslēgto atslēgu, atklājas Letijas neiespējamā mīlestība, pārciestie zaudējumi un izrādītā drosme. Un brīdī, kad aizsākas Karolīnas pašas atklāsmes ceļojums, viņai ir iespēja vērst par labu citu savulaik pieļautās kļūdas un netaisnības.