Bronzas un senākais dzelzs laikmets

Andrejs Vasks (dzimis 1947. g.) ir latviešu vēsturnieks un arheologs. Habilitēts vēstures doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. 2014. gadā saņēmis IV šķiras Atzinības krustu un Ministru kabineta balvu par darbu izdevuma “Latvieši un Latvija” redkolēģijā. Andrejs Vasks dzimis un uzaudzis Rīgā. Absolvējis Rīgas Valsts 2. ģimnāziju. Jau no 13 gadu vecuma vasarās piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Jāņa Graudoņa vadībā. No 1965. līdz 1970. gadam studējis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. No 1980. līdz 1983. gadam aspirants PSRS Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta Ļeņingradas nodaļā. No 1968. līdz 1980. gadam Latvijas PSR Vēstures muzeja zinātniskais līdzstrādnieks. Kopš 1993. gada Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, no 1997. gada profesors Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Kopš 1999. gada Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedras vadītājs. Piecu monogrāfiju un ap 240 zinātnisku rakstu autors. Vadījis arheoloģiskos izrakumus 30 dažādu periodu arheoloģiskajos pieminekļos – Bīlavu laivveida akmeņu krāvuma senkapos, Pukuļu un Ābelnieku senkapos, Kerkūzu apmetnē, Brikuļu, Padures, Mežītes un Krievukalna pilskalnā. Latvijas Arheologu biedrības biedrs. Galvenie Andreja Vaska pētījumu virzieni ir bronzas un senākais dzelzs laikmets Latvijas teritorijā.