Ezers un citas pavadošās personas

Ilmārs Zvirgzds romāna pēcvārdā raksta: “Viens no grāmatas tēliem ir mākslinieks, reiz dzīvs un tagad beigts žūpa, kas pārvērties melnā laivinieka tēlā, biedē savus laika un nelaika biedrus, kā arī lasītāju —  pēdējo ar savu līdzību ar seno Gilgamešu, kas, nonācis pie ūdeņiem nezin kuru reizi, atkal prāto par dzīves jēgu. Tiesa, varbūt tā ir tikai attāla alūzija, jo grāmata ir pilna ar eksaltētām līdzībām par kaut ko it kā pazīstamu, bet varbūt tā ir tikai tēlu līdzība pašiem sev. Neviens no iedomu draugiem neko neņems ļaunā, un lasīt ir interesanti. Aizraujošā spēlēšanās ar reliģiju un mitoloģiju motīviem liek aizdomāties, ka tās pašas par sevi arī ir spēle, un doma, ka šī grāmata ir atsauce uz kaut ko senāku, ir maldīga —  īstenībā varbūt viss senais ir atsauce uz šo grāmatu. Kaislības, vecums un jaunība, iekāre un skaudība, naids un pieķeršanās ir nemainīgi vienmēr un visur, un, kā Sālamans esot teicis kādā citā grāmatā, —  nav nekā jauna zem saules. Lai to atcerētos, muižas krājumos noglabāta virve, ar ko pakārās Jūda, taču ne jau kā kolekcijas priekšmets, bet atgādinājums, ka Jūda varbūt nemaz nepakārās, bet nodzērās kā jau nepatiesi nomelnots cilvēks. Bet varbūt viņš joprojām ir dzīvs un tāpat kā līķa plankumiem klātais Lācars staigā tepat apkārt.” Tāpat kā visas iepriekšējās sērijas dizainu arī Donalda Kajoka romāna “Ezers un citas to pavadošās personas” vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Aleksejs Muraško. Šī ir jau septītā grāmata sērijā, kas izdota trīs gadu laikā.