Neredzamo važu gūstā

Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte savos romānos nereti pievēršas tematiem, kas vēsta par Latvijā dzīvojošu cilvēku likteņiem. Lasītājus aizrauj ne vien sižeta risinājums, bet arī detalizēti aprakstītās ģeogrāfiskās vietas un sabiedrības dzīve. Autore spilgti attēlo laikmetu un vidi, daudz darba ieguldot laikmeta dokumentu un liecību izpētē. Līdz ar reāliem dzīvesstāstiem atklājas plaša un patiesa Latvijas un arī Eiropas vēstures panorāma visa 20. gadsimta garumā.

Romānā "Neredzamo važu gūstā" izsekots vācu zēna Pētera Tomasa, vēlāk saukta Pierre van de Velde, tad – Georgs Jaunzemis, liktenim. Puisēns 1945. gadā tiek nolaupīts no bērnu patversmes Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Līdztekus sižetiski spraigajiem notikumiem autore cenšas izprast latviešu sievietes, bēgles Annas Rauzes motivāciju: kāpēc viņa bērnu nozagusi un ar to bēguļojusi pa pasauli, mainot dzīvesvietas Briselē, Lībekā, Minhenē, līdz beidzot nokļuvusi Jaunzēlandes Dienvidsalas pilsētā Kraistčērčā.

Liktenīgu sakritību un oficiālo dienestu nolaidības dēļ nolaupītā bērna pēdas, starptautiskās meklēšanas atrastas, atkal tiek pazaudētas, jo Anna Rauze prot neiedomājami veikli izvairīties, labot ierakstus dokumentos, mainīt dzīvesvietas, aprēķināt iespējamos draudus. Romāns ir arī vēstījums par mīlestību, ģimeniskumu, sirsnību, ko Pēteris Tomass izjūt, sastopot latviešu sievieti Viju, kas ne vien atšķetina viņa dzīves sarežģītos pavedienus, bet arī kļūst par dzīvesdraugu.

"Pārsteidzošo un dramatisko Pētera Tomasa likteņstāstu dzirdēju no savas kolēģes, kura man ieteica par to uzrakstīt žurnālam. Pirmajā tikšanās reizē ar Pēteri un Viju stundas aizritēja nemanot – samezglotā un būtībā iznīcinātā Pētera dzīve, aizkustinošā tuvības veidošanās divu padzīvojušu cilvēku attiecībās, Pētera un Vijas aizrautīgie patiesības meklējumi dažādos arhīvos un negaidītais rūgtais atklājums mani aizkustināja. Sapratu, ka šis stāsts ir grāmatas lappušu cienīgs, un uzticēju to savam draugam – lasītāju iemīļotai rakstniecei, Veidenbauma prēmijas laureātei Annai Skaidrītei Gailītei. Toreiz nezināju, ka uzveļu viņas pleciem gandrīz nepārvaramu smagumu. Taču rakstniece neatkāpās, un nu lasītāji saņem grāmatu, kas aizraujoši izlasāma vienā elpas vilcienā."
Tekla Šaitere, žurnāliste