Posts Parīzē un Londonā

Viens no izcilākajiem divdesmitā gadsimta angļu rakstniekiem Džordžs Orvels (George Orwell, 1903—1950, īstajā vārdā Ēriks Artūrs Blērs) bija “sava laikmeta skaudrā sirdsapziņa”, kā viņu nodēvējis angļu rakstnieks V. S. Pričets. Lai arī Orvela slavenākie romāni ir pretpadomju politiskā alegorija Dzīvnieku ferma (1945) un antiutopiskais romāns 1984 (1949), vairums viņa talanta cienītāju un daiļrades pazinēju par savu mīļāko Orvela darbu atzīst tieši viņa pirmo izdoto grāmatu Posts Parīzē un Londonā (Down and Out in Paris and London, 1933). Kāpēc tāds jauks Ītonas zēns kā Ēriks Blērs mitinās netīros graustos, nevis mācās Oksfordā vai Kembridžā? Juzdamies vainīgs par apstākļiem, kādos jādzīvo pasaules trūcīgajiem un izstumtajiem, viņš dzīvo kā līdzīgs ar “ekscentriskiem ļaudīm, kas nokļuvuši postā un atmetuši cerību kļūt normāli vai cienījami”. Viņš ir gatavs strādāt jebkuru darbu, kas pieejams nabadzības piemeklētajiem. Parīzē viņš strādā par trauku mazgātāju. Kopā ar klaidoņiem un viesstrādniekiem ceļo pa Angliju. Viņš dzīvo postā Parīzē un Londonā, atteicies no cienījamās pārtikušo ļaužu sabiedrības, un atdzimst kā… Džordžs Orvels. Grāmata ir tikai daļēji autobiogrāfiska, galvenais varonis nav gluži Orvels pats — vēstītājs paliek it kā anonīms, un tas ļauj lasītājam iztēloties sevi viņa vietā. Orvela tēlojums ir tik efektīgs, ka lasītājs uz savas ādas sajūt šo postu. Tomēr — grāmata brīnumainā kārtā nav depresīva un turklāt atklāj neparasti plašu pasauli.