Vēders un Galva

Ingunas Ulas Cepītes grāmatā “Vēders un Galva”, gudri un reizē bērnišķīgi, metaforiski, gandrīz simboliski un reizē gaiši rotaļīgi sadzīvo vēders un galva (matērija un gars, ideāli un ikdienība, ķermenis un domu/jūtu lidojums) – ikkatra indivīda un reizē visas civilizācijas mūžīgie pārinieki un pretmeti. Šeit, par laimi, viņi nesakaujas, jo labi pārvalda savus nenovēršamos sīkos kašķus un atrod kopīgo mērķi. Viņi abi kopā vēlas ieraudzīt absolūto dabas varenību un daili – jūru. Abi dodas ceļojumā uz jūru un to sasniedz. Galva ir aicinājusi sasniegt lielāku, tālāku mērķi – jūras klaju, tiekties uz ideālu un palūkoties tālumā, palūkoties visapkārt no augstumiem, bet Vēders ir izbrīnīts par Galvas spējām pārtikt vienīgi ar garīgu barību. Ceļā sastaptā Vārna savukārt ir marodiere, it kā nejauši atrastu (patiesībā – nolaupītu) mantu vācēja, kuras krājumos rodama arī Vēderam tik nepieciešamā barība. Tāli ceļi un lieli mērķi Vārnu nevilina. Lasītājs pasmaidīs par jautrajiem ceļotājiem un palauzīs prātu, sākot ar pašu vienkāršāko, kā sagādāt veselīgu pārtiku savam personīgajam vēderam, lai viņš ir mierā, beidzot ar mūžīgo – kā nomierināt planētas agresīvākos vēderus – zagļus, laupītājus un kara kurinātājus, lai arī viņi dodas ceļojumā skaistuma meklējumos.