Krievu dzejnieks, literatūras pētnieks un publicists Ļevs Rubinšteins (1947-2024) dzimis Maskavā. Studējis filoloģiju Maskavas Valsts neklātienes pedagoģiskajā institūtā, strādājis par bibliogrāfu. Sešdesmito gadu beigās sācis rakstīt dzejoļus, septiņdesmitajos viņš kļūst par vienu no krievu pagrīdes dzejas virziena konceptuālisma galvenajiem pārstāvjiem līdzās Dmitrijam Prigovam, Vsevolodam Ņekrasovam, Timuram Kibirovam un citiem. Ļeva Rubinšteina dzejnieka gaitas saistītas ar Latviju jau vismaz kopš 1989. gada, kad Atmodas brīvdomība ļauj viņa dzejoļiem parādīties krievu literārajos žurnālos “Rodņik” un “Daugava”. 2002. gadā Rubinšteins Krievijas PEN centra delegācijas sastāvā piedalījās Krievijas un Latvijas rakstnieku konferencē Ventspilī, 2013. gada decembrī, tekstgrupas “Orbīta” aicināts, Rīgā uzstājās dzejas lasījumu cikla "Dzejas sūtņi" ietvaros, bet 2017. gada jūnijā piedalījies festivālā "Dzeja bez robežām". Daži viņa dzejas latviskojumi jau parādījušies periodikā – 2012. gadā žurnālā “Latvju Teksti”, pēc tam portālos “Satori” un “Punctum”, kā arī 2017. gadā izdotajā laikmetīgās krievu dzejas antoloģijā “12”.