“Siltajā dienvidu naktī, aizmiegot istabā, kuras grīda noklāta ar ābolu ražu, bērnības atmiņa liegi uzvējo dzimtenes smaržu. Starp miegu un nomodu tā atgādina, cik vēl ciešāk mīlu pirmējo dzimteni, otrējo atrazdama. Mums joprojām slēptiem viensētniekiem, noslēgtajiem baltiešiem, Gruzijā atveras sirds slūžas. Pati sevi ne reizi vien esmu pieķērusi pie domas, ka te, Dievmātes draudzenes klēpī, man jādomā skaidrāk un īsāk. Jādomā neikdienišķāk, mēģinot citādo pieņemt par savējo un savējiem piešķirt citādā vaibstus.” Nora Ikstena