Autors savā vēstījumā ir patiess gan attiecībā uz sevi, gan izvērtējot tā laika politiskos notikumus. Bieži vien atmiņu stāstījums iezīmējas ar lielu precizitāti un detalizāciju.
Šajā darbā U.Krastiņš atklājis vēl kādu, šķiet, līdz šim ne visai zināmu savas personības iezīmi: stāstnieka spējas. Domas skaidrība, gadu gaitā izkoptā valoda padara atmiņu stāstījumu viegli uztveramu.
Grāmatas tekstu vizuāli papildina daudzās fotogrāfijas. Grāmatas beigās pievienoti arī pielikumi ar dažādu autoram svarīgu dokumentu kopijām.