Jānis Peters ir nozīmīga personība Latvijas vēsturē – izcils dzejnieks, kurš radīja latviskuma klātbūtnes sajūtu laikā, kad latvieši Latvijā tuvojās minoritātes statusam. Kā Rakstnieku savienības vadītājs viņš ģenerēja un realizēja līdz tam neiedomājamas idejas, t. sk. Krišjāņa Valdemāra un Krišjāņa Barona piemiņu pucēdams, trimdas un Latvijas latviešus kopā pulcēdams, rakstniekus no varas sargādams. Nepārvērtējama ir Petera loma Atmodas laikā – gan Radošo savienību leģendāro 1988. gada 1. un 2. jūnija plēnumu organizējot, gan Latvijas Tautas frontes dibināšanu kūrējot, bet tā ir tikai paveiktā aisberga virsotne. Peters bija arī Latvijas Republikas pirmais vēstnieks Krievijā, parakstīja protokolus par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar 15 valstīm un piedalījās sarunās starp Latviju un Krieviju par tās bruņoto spēku izvešanu no mūsu valsts teritorijas.