Grāmata ir Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Starpnozaru izglītības inovāciju centra (SIIC) pētnieku grupas un skolās praktizējošu skolotāju kopdarbs, kas pievērš uzmanību dabaszinību mācību metodikas tendencēm 1.–6. klasē digitālo tehnoloģiju un kombinētas mācīšanās ietekmē. Darbā izmantotas idejas un piemēri no mācību literatūras un skolu prakses.
Būtiski izcelt to, ka dabaszinību mācību priekšmets 1.–6. klasē nedrīkst balstīties uz mācību grāmatās rakstītiem tekstiem par dabu vai arī vienkāršotiem fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas un bioloģijas mācību tematiem. Tas ir mācību priekšmets ar konkrētu un no citiem priekšmetiem atšķirīgu mācību metodiku, kuras centrā ir skolēns: skolēna padarītais – eksperiments, novērojums, izveidotais modelis – un spriedums par padarīto – doma, kas ir izteikta vārdos un iegūst konkrētu apveidu, sarunājoties vai rakstot. Lai mācīšanās būtu efektīva, nevar nedomāt par skolēnu apzinātu motivāciju, pašregulētu mācīšanos un metakognīciju un katra skolēna atbilstošu iekļaušanu mācību procesā.