1959. gadā fanātisks baptistu mācītājs aizved savu ģimeni no Džordžijas uz Beļģu Kongo, lai īstenotu viņam tik svarīgo “tumsoņuˮ glābšanas misiju. Par šo neparasto un skarbo pieredzi vēsta viņa sieva un četras meitas, kas ļauj mums palūkoties uz visu no dažādiem skatpunktiem, ne tikai dzīvojot līdzi ģimenes dienišķajām rūpēm un dramatiskiem notikumiem, bet arī izbaudot autores arvien klātesošo ironiju un tēlaino valodu.
Praisi paņem līdzi visu, kas šķietami varētu noderēt nomaļā Āfrikas ciematiņā, bet drīz vien atklājas, ka melnajā kontinentā nav noderīgas nedz viņu dārzeņu sēklas, nedz Svētie raksti. Ģimenes piecu sieviešu likteni ietekmē ne tikai Nātana Praisa aklā ticība, bet arī vēsturiski nozīmīgi notikumi – Kongo atbrīvošanās no beļģu kolonizatoriem ir saistīta ar lielvaru nežēlīgo cīņu par resursiem un ietekmes sfērām. Ģimene izirst, visi tās locekļi ir spiesti meklēt savu ceļu jaunajā situācijā, dodot mums vielu pārdomām par visdažādākajiem jautājumiem – ticību, rasu attiecībām, politikas morālo pusi, personisko atbildību, vainas apziņu, vērtībām un, protams, mīlestību.