Mūzaīka

Zigmars Liepiņš un viņa “Mūzaīka” ir aizraujoša lasāmviela. Visiem, betjo īpaši mums – paaudzei, kas bērnību un jaunību vadījusi absurdajāpadomijā, bet brieduma gadus atgūtajā brīvajā Latvijā. Puse uz pusi. Tāir paaudze savas dzīves kalnā, no kura labi pārskatāmas abas puses.Acis, ar kurām skatās Zigis, pārsvarā ir smejošas un ironiskas. Parlaimi, tajās lēkā arī pašironijas velniņi. Labs humors. Palaikam – aizkustinājums un mīlestība. Bērnišķīgs prieks, piedzīvojumu kāre. Bieži – skumīgs cinisms un nesaudzība pret liekuļiem un nodevējiem. Drebiet visi, kas Zigmaram gadu garumā ieriebuši un riebušies!Tuvu pazīstot Zigmaru kopš rokoperas “Lāčplēsis” laikiem, gribuuzsvērt grāmatas lielāko vērtību – autentiskumu. Rakstītais pēc stila unsatura ir atbilstīgs Zigmara būtībai. Tāds ir Zigmars, un tāda ir viņagrāmata – īsta.
Laikmeta precīzas un ietilpīgas skices. Bērnības mistiskie pārdzīvojumi. Lidojošie šķīvīši, masonu loža, bīstamas saskarsmes ar noziedzīgopasauli, bohēma un, protams, populārās mūzikas un Operas vide arvisnotaļ pazīstamiem personāžiem, kas tēloti gan ar iznīcinošu jautrību,gan ar goddevību. Visi saukti īstajos vārdos.
Skandāls – būs!
Māra Zālīte