Pēdas. Melita Rīgā

i> No laikabiedru vēstulēm autorei

Uldis Ģērmanis, 1975: “[..] Paldies par “Pēdām”. Tu esi īstenojusi interesantu ieceri par tematu, ko mūsu vēsturnieki vēl nav paguvuši apstrādāt (kaut arī vairāki gar to strādā). Bet tas jau ir “likumsakarīgi”, ka literāti bieži vien soļo citiem pa priekšu. Tev jau bez tam ir sevišķs iemesls interpretēt šo drūmo un sarežģīto laikmetu. [..]”

Voldemārs Avens, 1975: “[..] Tavas “pēdas” manās durvīs, ko “Ceļinieks” bija atsūtījis, izvēr­tās par pārsteigumu un pie tam īstu un priecīgu, lai arī grāmata pati melna un ar sāpi, kas Tev un daudziem sāpēs vēl ilgi. Kamēr vēl neesmu iespaidojies no kritiķiem un citiem gudriniekiem, gribēju Tev tikai pateikt, ka esi radījusi kaut ko vienreizēji īstu un patiesu (vismaz mūsu literatūrā). Tēma nav no vieglajām sevišķi Tev pašai, bet cik rotaļīgi un sirsnīgi, ar savām bērna acīm skatīdama, Tu visu šo drūmo mūsu tautas krusta zīmi esi likusi uz papīra. Tas tiešām novērtēšanas vērts! [..] Varbūt arī jaunatne ar šo darbiņu labāk izpratīs, kā tas viss toreiz bija… [..]”

Brunis Rubess, 1989: “[..] “Avotā” otrreiz sadūros ar Tavām “Pēdām”. Esmu ļoti priecīgs un pateicīgs, ka esam varējuši īsus gabaliņus staigāt pa tām pašām takām un skatīties tai pašā ūdenī. Ļoti skaists darbs! Paldies! [..]”

Grāmata izdota ar Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda atbalstu.