1995. gadā dibinātais teātra festivāls “Homo Novus” ir pārdefinējis trajektorijas, kurās virzās un attīstās teātris, un radījis augsni mūsu teātra kopienas dalībai internacionālā ideju apmaiņā. Esam pārskatījuši paveikto, atlasījuši un apkopojuši “Homo Novus grāmatā” to, kas, festivāla aizsākts, turpina dažādot teātri un integrēt to plašākos mākslas procesos.
Tomēr šī grāmata nav atmiņu klade, kas aicina priecāties par padarīto. Tās mērķis ir, balstoties 30 gadu pieredzē, samērot padarīto ar nākotnes tendencēm. “Homo Novus grāmatai” piemīt unikāla starpdisciplināra un starptautiska daba, kas ļauj Latvijai un latviešu valodai iekļauties plašākā sarunā par laikmetīgo teātri un festivālu kultūru. Līdzās citām tēmām grāmata aplūko festivāla kā formāta lomu jaunas teātra valodas, telpas un skatītāja attīstībā un ar teātra producēšanu saistītus ētiskas dabas jautājumus. Tās ir jomas, kurām Latvijas kultūrtelpā līdz šim veltīta salīdzinoši neliela uzmanība.
Grāmata apkopo tās tendences, domāšanas un radīšanas paradigmas, kas dažādu iemeslu dēļ nav radušas vietu jauno laiku Latvijas teātra vēsturei veltītos izdevumos, kuru struktūru un akcentus nosaka pie mums dominējošā repertuārteātra sistēma.
Tā attīsta un stiprina teātra pētniecības terminoloģiju latviešu valodā un iezīmē plašāku kontekstu, kādā top un attīstās laikmetīgā skatuves māksla. “Homo Novus grāmata” piedāvā līdz šim nepublicētus tekstus un attēlus, kas vērš skatu nākotnē. Līdzās teorētiskajam diskursam grāmatā integrēts arī festivāla kvantitatīvais un emocionālais arhīvs (liecības un pieredzes stāsti) un ģeogrāfija.