Šī grāmata nav dzīvesstāsti burtiskā nozīmē, bet gan sarunas, kurās parādās gan teātra režisora Ādolfa Šapiro, gan aktieru īpašās, personiskās iezīmes, viņu pasaules redzējums. Veidojot un papildinot tekstus, mēģināju iedziļināties viņu liktenī, izdzīvojot daudzas lielas lomas.
Jaunatnes teātris bija savā ziņā elitārs – kā gaismas stars tumsas valstībā aiz dzelzs priekškara. Vai grāmatā var atrast patiesību par deviņdesmito gadu Latviju? Jā, tikai patiesība nebūs viena.”
Lenvija Sīle