Šī antoloģija aptver vairāk nekā gadsimtu no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Tas ir periods, ko raksturo pārmaiņas, karš, okupācijas režīmi un atjaunota brīvība. Liela daļa no agrīnajiem latviešu rakstnieču, piemēram, Annas Rumānes-Ķeniņas, Angelikas Gailītes, Annas Brigaderes, Alijas Baumanes un Mirdzas Bendrupes darbiem ir reālistiska rakstura, atainojot paradumu un attiecību satricinājumu, kas veidojas nevis tradīciju, bet gan mīlestība un aizraušanās iespaodā. Padomju laiki ienesa stingru cenzūru visās mākslas jomās, tostarp literatūrā. Neskatoties uz to, tādi autori kā Regīna Ezera spēja ievirzīt savu arodu dziļāk savu varoņu psiholoģiskajā analīzē. Dzelzs priekškara otrā pusē ASV dzīvojošā trimdas latviešu rakstniece Ilze Skipsna steidzās ar savu psiholoģiskās noveles versiju.
Tādu autoru kā Andras Neiburgas, Gundegas Repšes un Noras Ikstenas daiļrade 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā vēstīja par jaunu sieviešu rakstnieču ēru valstī, kas alkst pēc brīvības, kuru tā beidzot sasniedza. Šo krājumu papildina pēc tūkstošgades radušās autores, piemēram, Inga Ābele un Inga Zolude, kas veidojušas un turpina veidot mūsdienu latviešu literatūru.