Dažas dzejas rindas no grāmatas:
Mirkli priekš sevis nozagu steigai,
Lai ieelpotu mieru, ko sirds mana lūdz.
Laiks apstājas, viss norimst, kļūst kluss,
Un ir tik labi, ka dvēsele spēj just.
Un vēl viens:
Klusums, kas ir skaļāks par vārdiem,
Klusums, kurā cilvēks iekšēji raud.
Tas ir ceļš, kurā tu izej cauri vārtiem,
Pie savas dvēseles, kura tevi sauc.
Tad nav vārdu, ir tikai asaras sāļas,
To nevar paskaidrot, to var tikai just.
Un viss ir labi, tu esi atradis mājas –
Pie sevis. Lai pa īstam varētu būt.