Kamēŗ vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā

Grāmatā iekļautie fotouzņēmumi hronoloģiski aptver laika posmu no 19. gs. 60. gadiem, kad, gatavojoties Krievijas etnogrāfiskajai izstādei Maskavā 1867. gadā un Latviešu etnogrāfiskajai izstādei Rīgā 1896. gadā, tapušas pirmās zināmās Latvijas teritorijā uzņemtās etnogrāfiskās fotogrāfijas, līdz 1923. gadam, kad Izglītības ministrijas paspārnē tika izveidota pirmā valsts finansētā Latvijas pieminekļu aizsardzības institūcija – Pieminekļu valde, kas turpmāk uzņēmās rūpes par Latvijas etnogrāfisko materiālu apzināšanu un dokumentēšanu.

Kopā grāmatā publicētas 179 vēsturiskās fotogrāfijas, no kurām lielākā daļa glabājas LNVM krājumā. Tāpat grāmatā skatāmi LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuves, Viļņas Universitātes bibliotēkas un Somijas Kultūras mantojuma aģentūras krājumā saglabātie mūsdienu Latvijas teritorijā 19. gs. vidū un 20. gs. sākumā tapušie etnogrāfiskie fotouzņēmumi. Fotogrāfijām pievienotas arī paplašinātas anotācijas, kas lasītājam sniedz plašāku informāciju par fotouzņēmumā fiksēto tradicionālās kultūras parādību vai procesu.

Stāsts par pirmajiem fotoetnogrāfijas darbiem Latvijā cieši saistīts arī ar personībām – izciliem, pašaizliedzīgiem un entuziasma pilniem fotogrāfiem, kas kļuva par latviešu profesionālās fotogrāfijas celmlaužiem un laikabiedru sociālās atbildības veicinātājiem, aktīvi mudinot ikvienu fotouzņēmumos dokumentēt zūdošo tradicionālās kultūras mantojumu. Šo personību vidū minams Mārtiņš Buclers (1866–1944), Jānis Rieksts (1881–1970), Mārtiņš Sams (1892–1941), Arnolds Cālītis (1883–1972) un citi. Daudzi etnogrāfiskās fotogrāfijas vēsturē būtiski cilvēki pēc pamatprofesijas nebija fotogrāfi, bet, būdami aktīvi un nenogurstoši kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātāji un vācēji, apguva fotogrāfa iemaņas un radīja mūsdienās vērtīgus vizuālās etnogrāfijas avotus. Viņu vidū ir Jānis Krēsliņš (1865–?), Pēteris Ābols (Abuls, 1860–1926), Oskars Emīls Šmits (Oscar Emil Schmidt, 1847–1917) un citi.

Grāmata “Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā” tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tekstu autori – LNVM Etnogrāfijas nodaļas krājuma glabātāja Anna Bartkeviča, LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna un LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Teksta tulkojumu angļu valodā veica Aija Biezaite, māksliniecisko noformējumu – Dita Pence un Anta Pence.