Es esmu tas, kas paliek pāri. Dienasgrāmatas

Rakstniece, māksliniece un tulkotāja Andra Neiburga (1957–2019) ir atstājusi nelielu, taču nozīmīgu literāro mantojumu — viņas darbi ir lasīti, atkārtoti izdoti, dramatizēti un iekļauti skolu mācību programmās. Izcila literārā valoda un trāpīgi mūsdienu cilvēku psiholoģisko pārdzīvojumu vērojumi padarījuši šos tekstus par klasiskiem un pārlaicīgiem. Lai arī savas dzīves pēdējās desmitgadēs lielu daļu laika Andra veltīja dzimtas namīpašumu apsaimniekošanai, viņa turpināja būt nozīmīga Latvijas kultūras dzīves dalībniece, aktīva mākslas, literatūras, mūzikas, teātra un kino notikumu apmeklētāja, bieži vien savu vērtējumu paturot pie sevis vai daloties tikai draugu lokā, taču nepieciešamība rakstīt nepazuda. Andra vienmēr rakstīja privātu dienasgrāmatu kladēs un datorā. Un arī publisku — interneta vietnē klab.lv jeb Sviesta ciba.

Grāmata “Es esmu tas, kas paliek pāri” ietver dienasgrāmatu ierakstus sešpadsmit gadu garumā. Šajā laikā daudz kas mainījās ne tikai Latvijā un pasaulē, kultūrā un politikā, interneta un sakaru tehnoloģijās, bet arī Andras Neiburgas dzīvē. Viņa pārtrauca rakstīt daiļliteratūru, taču kādu laiku vēl turpināja rakstīt slejas laikrakstā “Diena”, nedaudz tulkoja un dramatizēja tekstus teātriem. Viņa kļuva par divu uzņēmumu vadītāju un līdzīpašnieci, vienlaicīgi vadot gan “Neiburgu īpašumus”, gan viesnīcu un restorānu “Neiburgs”. Ārzemju braucieni, izstāžu, biennāļu, operizrāžu apmeklējumi, interese par viesnīcu biznesu, dizainu, restorānu vadību, kulināriju, kino un teātri, teju vai visu jaunāko grāmatu izlasīšana, bērnu audzināšana, rūpes par savu vecāku veselību un labbūtību, rūpes par mājdzīvniekiem, lauku māju, attiecības ar radiniekiem un dzīvesbiedru, bažas un trauksmes — tā visa šajās dienasgrāmatās ir tik daudz, ka brīžiem nav aptverams, kā to visu varēja paspēt izdzīvot un izdarīt, pārdzīvot un pierakstīt viens cilvēks.

Te nav Andras Neiburgas privāto dienasgrāmatu tekstu, taču atklātības, intimitātes un tiešuma līmenis tajā liecina par tāda veida komunikāciju, kas iespējama tikai anonīmā vai daļēji anonīmā vidē. Runājot par privāto dzīvi, biznesu, savu veselību, garastāvokli, Andra ir tieša un atklāta, te nevar atrast sentimentālu aizplīvurotību vai jūtelību. Andras Neiburgas atstātie pieraksti ir viens no spilgtākajiem un ikoniskākajiem piemēriem virtuālas personības dzīvei, saziņai un autobiogrāfiskai fiksācijai Latvijā.

Ilmārs Šlāpins