Gandrīz gadagrāmata

Jaunās grāmatas mērķauditorija ir galvenokārt sievietes, kurām Lindas Mūrnieces pārdomas par to, kas viņai pašai svarīgs, kas viņu sāpina un liek raudāt, ko viņa mīl un ienīst, dod spēku pārvarēt ikdienas grūtības, zaudējumus un vilšanos un iedvesmo mīlēt un priecāties par dzīvi.

Pirmā Lindas grāmata iznāca pirms diviem gadiem ar nosaukumu “Gandrīz dienasgrāmata”.

“Ja “Gandrīz dienasgrāmata” tapa apmēram piecu gadu laikā, ja ne vēl ilgāk, tad šī – pēdējo divu gadu laikā. Par pirmo grāmatu pat nebiju domājusi, vienkārši rakstīju feisbukā savas emocijas, izjūtas, pārdzīvojumus – par mīlestību, bērniem, darbu un politiku -, līdz pēc savu draugu un sekotāju komentāriem un atsauksmēm sapratu, ka viņiem patīk šīs manas pārdomas, un tā, apkopojot daudzu gadu rakstīto, tapa pirmā grāmata. Ja tolaik vēl biju aktīvajā politikā un man nebija pārāk daudz laika rakstīšanai, kas ir ne tikai mana izglītība, jo esmu žurnāliste, bet arī aicinājums, tad pēc pirmās grāmatas iznākšanas esmu bijusi salīdzinoši brīvāka – paralēli manam pamatdarbam, kas ir viesnīcā, man bija vairāk laika «atgriezties pie saknēm». Es sapratu, ka rakstīt man patīk, tā ir mana sirdslieta, un es jau apzināti turpināju darīt to publiski – ar domu, ka to, kas cilvēkiem šķitīs visaktuālākais, vēlāk apkopošu grāmatā. Domāju, ka rakstīt garus romānus man būtu garlaicīgi, es savas emocijas un pārdomas cenšos noformulēt īsi un konkrēti. Es rakstu par vienkāršām un sievišķīgām lietām, ļoti atklāti runāju par kļūdām, kādas dzīvē pieļauju, un izrādās, ka tādā veidā, atklājot, ka arī man, sabiedrībā pazīstamam cilvēkam, ir savas problēmas un bēdīgās dienas, daudziem palīdzu. Pamatā tās ir sievietes. Mēs apmaināmies savā pieredzē, un daudzas, kuras piedalās šajās diskusijās sociālajos tīklos, jau kļuvušas ne tikai par sarakstes partnerēm – mums ir sanācis satikties arī dzīvē,” sarunā ar “Neatkarīgo” atklāj Linda Mūrniece.