1922. gada 21. jūnijā grāfs Aleksandrs Rostovs - Svētā Andreja ordeņa saņēmējs, Žokeju kluba biedrs, Medību meistars - tiek pavadīts no Kremļa, pāri Sarkanajam laukumam un caur elegantajām viesnīcas Metropol virpuļdurvīm.
Boļševiku tribunāls uzskatīja par nenožēlojošu aristokrātu, grāfam uz nenoteiktu laiku ir piespriests mājas arests. Taču ierastā apartamenta vietā viņam tagad jādzīvo bēniņu istabā, kamēr Krievija piedzīvo gadu desmitiem ilgus nemierīgus satricinājumus.
Vai dzīve bez greznības var būt bagātākā no visām?