“Grāmata ir par mīlestību – maigu, ekscentrisku un nevaldāmi neatkarīgu.
Tā ir privilēģija lasīt šo grāmatu.”
Estere Froida, rakstniece
No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa.
Es mudinu tevi, mīļo lasītāj, pakavēties šajos bēniņos ar skatu uz pilsētas gaismām, sastingumā pirms nākamās bildes, ziemas vakaru klusumā, kad dzird tikai sniega tīrītāju auto rūkoņu lejā uz ielas. Tieši šajā mirklī Tūve Jānsone gandrīz neredzami uzraksta dzīvi un reizē palaiž to vaļā.
“Pamēģini nu vienreiz pierakstīt, kas ir dzīves jēga, un uztaisi fotokopiju, lai nākamajā reizē vari to izmantot,” Jonna mudina Mari, kad viņai jau atkal ar šo jautājumu uzplijas kāda lasītāja.
Mēs tā arī neuzzinām, ko Mari atbild savai apjukušajai fanei. Un es nezinu, ko Tūve Jānsone pati atbildēja saviem lasītājiem. Taču viņa uzrakstīja mums šo grāmatu.
Lasi lēnām, mīļo lasītāj, mums laika ir diezgan.
Hanna Lutsa, rakstniece