Ņujorkas publiskās bibliotēkas Jauno lauvu balvas ieguvējs.
Gada labākā grāmata — Ņujorkas publiskā bibliotēka, Cosmopolitan, Independent Book Review.
"Es vienā rāvienā izlasīju "Es nomiršu svešā zemē"... nekas man nav radījis tik dziļu iespaidu par ukraiņu pārdzīvoto kā šis intensīvi aizkustinošais romāns." Rons Čārlzs, Washington Post.
1913. gadā krievu balets izraisīja nemierus Parīzē jaunajā Elizejas lauku teātrī. "Tikai krievs varēja to izdarīt," saka Aleksandrs Ivanovičs. "Tikai krievs var padarīt visu pasauli traku."
Gadsimtu vēlāk, 2013. gada novembrī, tūkstošiem Ukrainas pilsoņu pulcējās Neatkarības laukumā (Eiromaidanā) Kijevā, lai protestētu pret toreizējā prezidenta Janukoviča nespēju parakstīt referendumu ar Eiropas Savienību, tā vietā izvēloties veidot ciešāku aliansi ar prezidentu Vladimiru Putinu un Krieviju. Mierīgie protesti kļuva vardarbīgi, kad militārā policija pūlī izšāva munīciju, nogalinot vairāk nekā simts civiliedzīvotāju.
"Es nomiršu svešā zemē" ir romāns, kas seko četriem cilvēkiem nepastāvīgās Ukrainas ziemas laikā, kad viņu dzīvi uz visiem laikiem maina Eiromaidana protesti. Katja ir ukraiņu izcelsmes amerikāņu ārste, kas strādā pagaidu medicīnas klīnikā Sv. Miķeļa klosterī; Miša ir inženieris no Pripjatas, netālu no Černobiļas, kurš kopš sievas nāves dzīvo Kijevā; Slava ir ugunīga jauna aktīviste, kuras pagātnes grūtības apgrūtina viņas apņēmību vajāšanas priekšā; un Aleksandrs Ivanovičs, bijušais VDK aģents, uzkāpj uz izdeguša policijas autobusa Neatkarības laukumā un spēlē klavieres. Katjas, Mišas, Slavas un Aleksandra dzīves savijas, viņi katrs meklē mīlestību, pestīšanu un jēgu nemierīgajā un vardarbīgajā periodā.
Šajā žilbinošajā debijas romānā Kalani Pikharta apvieno naratīvu, folkloru, žurnālistiku un slāvu vēsturi, lai radītu aizkustinošu stāstu par skaistumu un mīlestību šausmu laikā. "Es nomiršu svešā zemē" ir vērienīgs, intīms un spokains portrets cilvēka neatlaidībai un vēlmei izdzīvot.