Kad visi stiķi trūkst jeb atentāts burgerteātrī

Kas ir Margarita Grietēna, un ar ko viņa nodarbojas? Uz šiem jautājumiem atbildi var sniegt žurnāliste Inga Jēruma, kas ar Margaritas Grietēnas vārdu raksta savus dāmu detektīvus.
Ingas Jērumas vārds lasītājiem labi pazīstams pēc viņas darba izdevumos „Padomju Jaunatne”, „Dadzis”, „Lauku Dzīve”, „Teātra Vēstnesis”, “Muzeju Vēstnesis” un vairākām monogrāfijām. Ar Margaritas Grietēnas vārdu jau iznākuši divi dāmu detektīvi: „Nemaz nav jābūt Monikai” (2009) un „Šinšilla” (2010).
Kāpēc Margarita Grietēna, un kā viņa vispār pie mums ieradusies?

Autore stāsta:
Man vienmēr patikusi detektīvliteratūra. Ik pa laikam palasot pa kādam krievu dāmu detektīvam, allaž nosūkstījos: žēl, ka latviešiem īsti nav tādas fiksās lasāmvielas, ar ko kavēt laiku, braucot vilcienā, sēžot frizētavā vai pie zobārsta.
Un tad pēkšņi pie manis ieradās Margarita Grietēna jeb vienkārši Margrieta. Apsēdās pie datora un sāka klikšķināt taustiņus. Stipri samulsusi, viegli trīsošām lūpām apjautājos, ko viņa tur raksta, un Margrieta pār plecu atmeta: „Krimiķi, ko citu!”
Margrieta strādā galvenokārt naktīs. Uzrakstīto dod man lasīt un ļauj pat rediģēt. Man patīk žanrs „dāmu detektīvs” – ķibeles gadās dāmām, razbainiekus medī sievietes, autore pārstāv vājo dzimumu... Un arī lasītājas droši vien būs galvenokārt dažādu gadagājumu sievietes.