Kaķa vijole

Kaķis – reālajā dzīvē sastapts, sapnī redzēts, iedomāts, rotaļā iesaistīts, cilvēka raksturā saskatīts, šoreiz tēlots konkrētā kultūrvēsturiskā kontekstā – romantiskā Francijas dienvidu pilī. Dzejas bilžu grāmata “Kaķa vijole” stāsta par skaisto Esparū pili un tās noslēpumainajiem iemītniekiem, un turpina radošo sadarbību, ko Inese Zandere un Anita Paegle īstenoja grāmatā “Kaķis uz klavierēm” (2021).

Pilī Anita Paegle radīja skices un ieceres, kuras savukārt pamudināja Inesi Zanderi pirmajiem cikla dzejoļiem, bet viss 11 dzejoļu cikls tika pabeigts, arī dzejniecei kopā ar mākslinieci viesojoties pilī. 

Cikla galvenais varonis – “mana visskaistākā iedoma, kaķis ar brīnumvijoli, mans vislabākais draugs” ir iedomu tēls, kas ļauj doties iztēles ceļojumā un ielūkoties gan pils istabās un torņos, gan paša ceļotāja domās. Viņa vijoles skaņas liek atdzīvoties sastingušajiem pils iemītniekiem – marmora sunim un zeltīto tapešu papagaiļiem, dejojošām spoku princesēm un skeletiem, kas spēlē šahu, bruņās snaudošajam trubadūram – bruņurupucim un vīnogu vācējām, kas pilda grozus gleznā pie sienas.

Gan dzejā, gan zīmējumos ir tverta reālu artefaktu un vēstures klātbūtne, taču tā pārvēršas piedzīvojumā, sapnī, kurā pilī ienākušais iepazīst pats sevi: “Vai es tagad pils iedoma esmu?” Aizejot viņš paņem līdzi kaķa vijoli un solījumu, ka brīnumi viņu gaida it visur pasaulē.