Kamils, kurš skatās ar rokām

Aizveriet acis vai, vēl labāk, aizsedziet acis ar šalli. Tagad ieejiet vannas istabā un nomazgājiet rokas… tas nav viegli, vai ne? Tā lasītājs tiek ierauts Kamila, mūsu jaunā galvenā varoņa, pasaulē. Kamēr vecākā māsa izjoko brāli un māsu, Kamila vecāki māca viņam būt drosmīgam. Tā vietā, lai iekristu Helēnas tantes slazdā, kura uzskata, ka Kamils ir “nabaga nelaimīgs bērns”, kurš nevar parūpēties par sevi, zēns, kurš redz ar pirkstiem, pierāda savas spējas, izturību. Par spīti neskaitāmajām problēmām, ar kurām viņš saskaras, puika ir piedzīvojumu kārs un optimistisks. Tomašs Malkovskis atklāj, kādas grūtības sagādā ikdienas uzdevumu veikšana cilvēkam ar redzes traucējumiem, sākot ar iepirkšanos un beidzot ar braukšanu sabiedriskajā transportā. Pirms pāris gadiem latviešu literatūrā viļņošanos radīja Rasas Bugavičutes-Pēces grāmata ”Puika, kurš redzēja tumsā”. Malkovska stāsts būtiski atšķiras no latviešu autores stāsta – ja Bugavičutei-Pēcei redzīgais dēls bija neredzīgo vecāku acis, poļu autors parāda neredzīga zēna dzīvi redzīgu ģimenes locekļu vidū. Malkovskis stāsta Kamila stāstu kā vinješu sēriju, ko caurvij Džoannas Rušinekas vienkāršās bet ekspresīvās ilustrācijas. Autors vaicā: "Vai viņš ir nelaimīgs?", un mēs saņemam nepārprotamu atbildi: "Nekādā ziņā!" Vēstījums šeit ir skaidrs: mums nevajadzētu žēlot Kamilu; viņam tas noteikti nav nepieciešams. Stāstu no poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode.

Grāmatas izdošanu atbalstījis VKKF un Polijas Grāmatu institūts.