Laika čūskas pavēlniece. Uroboross

Tumsa izvilināja dienā paslēptās domas, un cītīgi celtie aizsardzības vaļņi sagruva. Tās bija tās pašas zvaigznes, kurās viņa reiz raudzījās kopā ar Sīriusu, tomēr tagad tās šķita pilnīgi citas. Trūka kādas detaļas, Visuma sīka fragmenta – viena cilvēka –, bet tieši tas atstāja milzīga tukšuma izjūtu. Esība šķita bez iekšējas jēgas, viņas ķermenis kustējās un gāja tāpēc, ka bija jāiet, bet dvēsele klusēja. Ja kaut kur kilometriem tālu nebūtu Kausa un sirdī nekvēlotu cerība atgūt Sīriusu, Dorotejai viss būtu vienaldzīgs.“

Trīs pasažieri Rīgas lidostā gaida izlidošanu. Par ko viņi tik aizrautīgi spriež? Trijotnes sarunās jaušas kāds noslēpums, un viņu āriene šķiet tik savstarpēji nesaderīga, ka piesaista apkārtējo uzmanību.

Jau izmēģināts gandrīz viss, bet Dorotejai joprojām nav izdevies atgriezties Krētā pie Sīriusa. Atliek pēdējā iespēja – Kauss. Bet kur to meklēt? Vēstures profesors Evarda kungs apgalvo, ka ir zināma tikai viena droša liecība, kas norāda uz Kausa atrašanās vietu. Tie ir bīstamie viduslaiki, 1244. gads, brīdis pirms kādas traģiskas kaujas. Vai Dorotejai izdosies ielēkt precīzi vajadzīgajā laikā, vai izdosies tverties pie vienīgās iespējas, kas varētu atgriezt viņu pie Sīriusa?

Turklāt kāds sens pareģojums lēcienu pagātnē var pavērst gluži citādu, nekā gribēts...