Letonica 41

Novembra sākumā pie lasītājiem dodas humanitāro zinātņu žurnāla “Letonica” 41. numurs, kas iezīmē pavērsienu izdevuma dzīvē. Žurnāls ieguvis jaunu un mūsdienīgu dizainu, tā autors ir Armands Zelčs. Tāpat žurnāls pārgājis uz jaunu atsauču sistēmu – sākot ar 41. numuru, atsauces ērtākai lasīšanai veidotas pēc Hārvardas stila parauga. Pētījumu atpazīstamības un pieejamības veicināšanas nolūkos katram rakstam pievienots unikāls DOI (Digital Object Identifier) numurs. Ir arī citi jaunievedumi, kas bagātinās lasīšanas pieredzi un ar kuriem aicinām iepazīties, iegādājoties žurnālu. Jaunā numura saturs veltīts zināšanu ģeogrāfijas un migrācijas jautājumiem, kuru izpētei Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts 2019. gada pavasarī rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci. Konferences organizatore un žurnāla numura sastādītāja ir Simona Sofija Valke. Priekšvārdā viņa raksta: “Acīmredzamā un ticamā patiesība, ka Latvijas vēsturiskās teritorijas un tagad arī Latvijas valsts ģeogrāfiskais novietojums ir izdevīgs, lai baudītu dažādu kultūru un zināšanu augļus, dažkārt arī krietni sūrus, šai rakstu kopumā ir guvusi pamatojumu izpētītos dokumentos un faktos, kā arī konkrētos un zinātniski pamatotos argumentos.” Rakstu sadaļu ievada Kristiānas Ābeles pētījums par mākslinieka un kritiķa Leopolda fon Pecolda Rīgas periodu. Estētikas ideju pārceļošanu pēta Stella Pelše rakstā par Ipolita Tēna ideju atbalsīm Latvijā. Māra Grudule pievērsusies vācu muzikālo tradīciju pārnesei latviešu kultūrtelpā, savukārt Simona Sofija Valke dalās ar atklājumiem par franču grāmatu resursiem Kurzemes hercogu bibliotēkā. Sadaļu noslēdz Viktora Dāboliņa pētījums par Kurzemes-Zemgales hercogistes monētu kolekcijām un Mārtiņa Laizāna raksts par Bazīliju Plīniju un zinātni vārsmās. Žurnālā lasāmas arī recenzijas par jaunākajām zinātniskajām grāmatām.