Mana paradīze

Dzejnieks Aleksandrs Čaks krājuma “Mana paradīze” tapšanā izvēlas savdabīgu ceļu: ņem darbus no pirmajām četrām mazgrāmatiņām – “Es un šis laiks”, “Apašs frakā”, “Pasaules krogs”, “Sirds uz trotuāra” – un pievieno tiem presē publicētos dzejoļus un, protams, raksta jaunus. Tāpēc tas ir viens no interesantākajiem un populārākajiem dzejnieka dzejoļu krājumiem. Šis izdevums sagatavots pēc Kopotu rakstu 1. sējuma (1991), bet dzejoļos saudzētas arī krājuma “Mana paradīze” 1932. [1931] gada pirmizdevuma un mazgrāmatiņu dzejas rindu izkārtojuma, leksikas, ortogrāfijas un interpunkcijas savdabības. Šī izdevuma lasītājus sagaida šo īpatnību atklājumu prieks.

Dzejas grāmatā satiekam Čaka iemīļoto reāliju pasauli – te ir ielas, kioski, ormaņi, afišas, ūdens noteku caurules un, protams, saldējums, kam slavas dziesmas Čaks dzied visu mūžu. Krājumā ir atrodami dzejoļi, kuri savu radošo dzīvi turpina Pāvila Johansona, Ulda Stabulnieka, Imanta Kalniņa un citu komponistu mūzikā. Sen zināmā patiesība, ka Čaks ir salīdzinājumu un metaforu karalis, šajā krājumā izpaužas jo spilgti.

“Mana paradīze” ir arī dzejoļu krājums, kas visvairāk uztrauca XX gadsimta 30. gadu sākuma pieklājīgo un puritānisko sabiedrību. Čaks nāca ar ļoti spilgtiem, asiem tēliem – dzejnieku, klaidoni, dzērāju, matrozi, pašpuiku –, kuru paustās kaislības varēja šķist trakas. Tomēr grāmatā atrodami arī krāšņi dzejoļi, kas veltīti daiļajam dzimumam – smalkām, nepieejamām meitenēm, stiprām nomales sievām, veļas mazgātājām, arī ielas sievietēm, kuras dzīve nav saudzējusi. Šos dzejoļus caurstrāvo cieņa un mīlestība pret sievieti, kas ir dzejnieka patiesā būtība.

Krājums ietver latviešu dzejas klasikas skaistākās pērles: “Strēlnieka dziesma latviešu meitenei”, “Latviešu meitenes dziesma strēlniekam”, “Aicinājums”, “Romances” un “Divas variācijas”. Tomēr īpaši ir divi darbi, kurus dziesmas formā laikam zina katrs latvietis, – “Atzīšanās” (“Miglā asaro logs”) un “Tev” (“Liepas satumst”).

Ar dzejoļu krājumā izvirzīto jautājumu Kur savu sirdi lai lieku? Čaks atstāj pavērtas durvis uz savu iekšējo pasauli, uz savu slēptāko “es”, tāpēc arī krājums kļuvis tik populārs un ierakstīts Latvijas kultūras kanonā.