Mazā klusā sirds Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas

Vienkāršākie ļaudis bez ieskolotām grāmatu gudrībām bieži izrādījās viedāki par daudziem gudrajiem. Dārtas mazā, klusā sirds sevī glabāja bagātības, ko ķeizarienes nepazina, kaut nēsāja kroņus un staigāja ar dimantiem greznotās mantijās.

Dārtēns.
Dārta.
Doriņka.
Darja Ivanovna.
Mūsu Dainu tēva Krišjāņa Barona mīļotā, vēlāk sieva, bērnu māte un mūžam uzticīgā gaidītāja.

,,Šoreiz vēl nevaru pie jums tapt,” viņš rakstīja bieži, bieži.
Rūpējās, sūtīja naudu, uztraucās, bet vienmēr bija prom. Gadu gadiem.
Arī tad, kad dzima bērni. Arī tad, kad viņi mira.
Dārta savus trīs apglabāja pati. Pēterpilī, Sv Mitrofana kapsētā, kas šodien zem strauji izaugušās lielpilsētas asfalta.
Bet viņa turpināja mīlēt un gaidīt. Mazā, klusā sirds…

No kurienes radies Barona kundzes Krievijā izdotajā pasē ierakstītais tēva vārds Jānis, palika neskaidrs. Jo baznīcas grāmatā, kur reģistrēts neprecētai kalponei Annai Rudzītei 1839. gada 22. janvārī dzimušais trešais bērns, meitiņa Dārta, melns uz balta rakstīts: ,,Par tēvu tiek uzdots Pēteris Šīrs”.
No kurienes leģenda, ka Dārta bija ,,bārenīte, kas agri zaudējusi vecākus”, varam tikai nojaust. Dārtas māte Anna, kura pēc piecu ārlaulībā dzimušu bērnu radīšanas beidzot tomēr izgāja pie likumīga vīra (tiesa, krietni vēlos gados), ir pieminēta vēl kādā 1859. gadā veiktā kristību ierakstā. Viņas meita toreiz jau dzīvoja Pēterburgā.
Savukārt laikā, kad nomira baznīcas grāmatā minētais tēvs Pēteris Šīrs, Dārta bija deviņpadsmitgadīga jaunkundze.

Viņa bija zemas kārtas meitene, kura neprata ne lasīt, ne rakstīt, tomēr gara spēkā Krišjāņa Barona acīs stāvēja pāri visām.
Viņa bija latviete, un par krietnu latvieti izaudzināja Krievijā dzimušo un skoloto dēlu Kārli Baronu – ievērojamu mediķi, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru un ilggadīgu LU Zobārstniecības institūta vadītāju. Viņa zināja sava vīra stiprās un arī vājās puses. Par labo priecājās, ļauno nepieminēja. Mazā, klusā sirds…