Voldemārs Avens dzimis 1924. gada 12. janvārī Ziemeros – mežziņa Kārļa Avena un Irmas Avenas (dzim. Janovica) ģimenē. Tēvs bijis mūzikas mīļotājs, vadījis kori un spēlējis vijoli, bet māte – skolotāja, pratusi daudzas valodas un bijusi liela lasītāja. Tēvam pārejot uz darbu tiesu resorā par miertiesnesi, Avenu ģimene pārcēlusies uz Daugavpili, kur Avens ieguvis izglītības pamatus. Ģimnāziju viņš absolvējis Saldū. Iesaukts leģionā un nonācis Vācijā, kur Baltijas universitātē studēja arhitektūru. Pēc izceļošanas uz ASV studējis Ņujorkas Mākslas studentu līgā (1951–1953) un Kolumbijas universitātē (1953–1958). Strādājis par projektētāju un arhitektu Ņujorkā. Veidojis patstāvīgas gleznu izstādes, darbojies kā grāmatu ilustrators. Arī Latvijā bijušas sarīkotas divas viņa personālizstādes – 1991. un 2009. gadā. Voldemāra Avena māsa ir mākslas zinātniece Eleonora Šturma (1928). 1951. gadā Avens Ņujorkā salaulājās ar topošo mākslas zinātnieci Irēni Zvirbuli, viņu ģimenē piedzima meita Indra un dēls Olivers.
“Pagaidi” ir Avena piektais dzejas krājums, kas seko grāmatām “Caurumi” (Kopenhāgena: Imanta, 1968), “Avis” (Ņūtona: LaRas Grāmatu klubs, 1989), “Piezvanīšu parīt” (Rīga: Nordik, 2002) un “Dalīti uz divi” (kopotajā izdevumā “Avena dzejoļi”, Rīga: Mansards, 2011). Voldemārs Avens saņēmis Kārļa Goppera fonda balvu (1976) un Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda prēmiju (1978).