Piedod Karolīne

1861. gada rudenī Durbes Ziemeļu draudzes mācītāja Edmunda Proktora ģimenē gandrīz vienlaikus mājskolotāja darbu sāk divi jauni, izglītoti cilvēki: vāciete Karolīne Lizete, Gramzdas daktera Frīdriha Rolofa vienīgā meita, un latvietis Atis, Krotes drēbnieka un vēlāk muižas lopu pārrauga Kristapa Kronvalda dēls, par kura izglītošanu un apmācīšanu smalkās manierēs rūpējies vietējās draudzes gans Erenfests Katerfelds – viņš neparasti apdāvināto puisi pieņēmis par audžudēlu. Jauno ļaužu starpā uzplaukst mīlestība...
Kā veidotos dedzīgā tēvzemes patriota Ata Kronvalda dzīve un ko viņš sasniegtu, ja blakus nebūtu pacietīgās un inteliģentās Karolīnes, var tikai minēt. ,,Es vienmēr stāvēšu tev cieši līdzās,” kāzu dienā Atis solīja laimīgajai līgavai. Tomēr, kopīgo ceļu ejot, bieži atkārtoja: ,,Piedod, Karolīne!” Par ko viņš lūdza piedošanu?

Inguna Bauere , kura sarakstījusi tādus kultūrvēsturiskus romānus kā „Ede, Pumpura sieva”, „Skolas Līze” un „Lizete, dzejniekam lemtā”, savā jaunākajā darbā iepazīstina gan ar Rolofu un Kronvaldu dzimtu vēsturi, gan izved lasītāju pa 19. gadsimta ievērojamākā latviešu atmodas darbinieka Kronvalda Ata dzīves līkločiem.