Princis Harijs Liekais

Daudziem atmiņā ir palicis skats, kā divi mazi zēni, divi prinči, iet aiz mātes zārka, kamēr pārējā pasaule bēdu un šausmu pārņemta vēro notiekošo. Kad princese Diāna tika guldīta zemes klēpī, miljardiem ļaužu mēģināja iztēloties, par ko tobrīd domāja un ko juta princis Viljams un princis Harijs. Kā kopš šī brīža tālāk ritēs viņu dzīve? Beidzot Harijs ir sācis par to runāt. Pirms mātes zaudēšanas divpadsmit gadus veco princi Hariju pazina kā krietni nopietnākā troņmantnieka bezrūpīgo un mūžam jautro sekotāju jeb rezerves princi. Bēdas visu mainīja. Viņš cīnījās skolā, cīnījās ar dusmām un vientulību. Un, tā kā Harijs presi vainoja mātes nāvē – viņam nācās cīnīties, lai pieņemtu dzīvi prožektoru gaismā. Divdesmit viena gada vecumā viņš iestājās britu bruņotajos spēkos. Disciplīna lika savākties, un dalība divās bruņotajās misijās mājinieku acīs viņu pārvērta par varoni. Taču drīz vien, ciešot no pēctraumatiskā stresa un mokošām panikas lēkmēm, viņu pārņēma vēl nepieredzēts apjukums. Visvairāk Hariju mocīja nespēja atrast īsto mīlestību. Bet tad viņš satika Meganu, un visu pasauli apbūra šis pasakai līdzīgais mīlasstāsts.  Taču kopš pirmā brīža Hariju un Meganu vajāja prese, kas abus pakļāva aizvainojumiem, meliem un rasistiskiem uzbrukumiem. Redzot, kā cieš viņa sieva un kādā mērā tiek apdraudēta abu drošība un garīgā veselība, Harijs neatrada citu iespēju kā bēgt no dzimtenes, tā nepieļaujot traģēdijas atkārtošanos. Gadsimtu gaitā vien retais bija uzdrošinājies pamest karalisko ģimeni. Patiesībā pēdējā, kas to mēģināja darīt, bija viņa māte… Pirmo reizi princis Harijs pilnīgi atklāti un godīgi atklāj savu skarbo dzīvesstāstu. “Liekais” ir ievērojama, līdz šim nezināmu atklāsmju, pašanalīzes un vieduma pārpilna grāmata, kas apliecina mūžīgās mīlestības uzvaru pār skumjām.

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lukstraupe