Līdz pat 20. gadsimtam zinātnieki, pētot narkotiku ietekmi uz prātu, veikuši eksperimentus paši ar sevi. Krāšņie apraksti par narkotiku lietošanas pieredzi rosinājuši ielūkoties dziļāk neirozinātnēs, farmakoloģijā, medicīnā un filozofijā. Zinātniskas publikācijas un daiļliteratūra iedvesmojuši lasītājus veikt savus eksperimentus – zinātniskus pētījumus, eksotiskus ceļojumus, iedziļināšanos literatūrā vai pat okultus rituālus.
Taču 20. gadsimta sākumā notika krasas pārmaiņas – narkotikas sāka uzlūkot kā sociālu problēmu un pašeksperimentu tradīcija sāka izzust.
Maiks Džejs atjautīgi un plaši apraksta sen zudušu intelektuālu narkotiku lietošanas tradīciju, no kuras daļēji izauga psiholoģijas disciplīna, kā arī atklāta bezapziņa un izveidojās modernisms – šajā grāmatā lasāms gan par Zigmunda Freida eksperimentiem ar kokaīnu, gan arī par Viljama Džeimsa dislāpekļa oksīda atklāsmi. Mūsdienās, sastopoties ar jauniem apziņu pastiprinošiem un psihedēliskiem līdzekļiem, agrīno psihonautu eksperimenti sniedz ieskatu norisēs, cik būtiski psihotropo vielu lietošana ietekmējusi Rietumu zinātni, filozofiju un kultūru.