Grāmatu veido četras daļas:
1. daļā sniegts ieskats Latvijas publisko tiesību vēsturē, sākot ar to aizmetņiem 12.–13. gs. baltu un līvu tiesībās līdz pat Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai 1990./91. gadā;
2. daļā definēts publisko tiesību priekšmets un avoti, kā arī skaidrota publisko un privāto tiesību jomu nošķīruma būtība un nozīme;
3. daļā sniegts pārskats par galvenajām publisko tiesību nozarēm un apakšnozarēm: starptautiskajām tiesībām, Eiropas Savienības tiesībām, cilvēktiesībām, konstitucionālajām tiesībām, administratīvajām tiesībām, administratīvo pārkāpumu tiesībām, krimināltiesībām, publisko finanšu tiesībām, vides tiesībām un procesuālajām tiesībām;
4. daļā skaidroti publisko tiesību pamatjēdzieni: valsts (sākot no valsts idejas un valstsgribas rašanās līdz Satversmes negrozāmajam kodolam), tauta, suverenitāte, pilsonība, pamattiesības un pašvaldības princips.
Praktisks palīglīdzeklis gan publiskās tiesības studējošajiem, gan publiskot tiesību normu piemērotājiem un izstrādātājiem būs grāmatā iekļautais Izmantoto avotu rādītājs, Personu rādītājs, kā arī Jēdzienu alfabētiskais rādītājs, kas palīdzēs orientēties grāmatā ietvertajās atziņās par lasītāju interesējošiem jautājumiem.
Grāmata primāri paredzēta kā mācību palīglīdzeklis jurisprudences studentiem. Taču tā būs noderīga ikvienam juristam, jo vairāki publisko tiesību jautājumi Latvijas tiesību literatūrā aplūkoti pirmo reizi.
Grāmatas juridiskā redaktore ir Mg. iur. Signe Terihova, literārā redaktore – Liena Henke.
Recenzenti – Dr. iur. Jānis Grasis un Dr. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis