Rīgas almanahs 2(17)

Numurs ir 382 lappuses kupls, un apvieno gan latviešu dzejniekus un prozaiķus tulkojumos un atdzejojumos krievu valodā, gan krievu, latgaļu, poļu un ukraiņu autorus – tulkojumā vai oriģinālvalodā. Numura centru veido vietējo autoru parāde: krievu dzejnieks Pāvels Vaskāns, pērn uzņemts Latvijas Rakstnieku savienībā, tam seko Ilzes Lāces, Vlada Spāres un Arno Jundzes stāsti. To turpina ukraiņu 30.-to gadu modernista Bogdana-Igora Antoniča dzeja Sergeja Zavjalova interpretācijā, tad Sandras Ratnieces “Vasjugānas dziesmas” čeļabinskieša Jāņa Granta pārcēlumā. Matris Lingua brīnišķīgo dalībnieču dzeja pasniegta gan latviski un latgaliski, gan krievu mēles versijās.

Savukārt pirms pašmāju bloka kā numura nagla spožā fasādē gozējas starptautiskā tandēma (Valerija Ivanova no Irkutskas un Aļoša Zamjatins no Berlīnes) scenārijs “Krievs” par īsto triksteri ar eksotisku krievu vārdu – Ivans – un viņa dēkām Vācijas galvaspilsēta: par ņemšanos ar tas vēsturiskiem iedzīvotājiem – turkiem, kurdiem, čečeniem, ebrejiem, vjetnamiešiem – un viņa apburošu mīļāko, etnisko vācieti no Sibīrijas. Caurviju starp “Krievu” un Vaskānu veido cita ievērojama Almanaha sadaļa – Savvam Varjažcevam in memoriam, Vasilija Karasjova aka kormak dzejoļu ierāmēts.

Almanaha redaktors jaunajā numurā pārstāvēts ar diviem stāstiem, viens no tiem izskanēja “Prozās lasījumos – 2021” latviešu valodā. Pieminēšanas vērta ir Sanktpēterburgas rakstnieku, tostarp spilgtākās - Allas Gorbunovas, dzeja. Taču visapjomīgākais, tradicionāls romānveidīgs ierāmējums šoreiz sastāv no kurzemnieces Kristīnes Ulbergas “Karietes uz Santjago” un austrālietes Tatjanas Bončas “Somu meža”.