Rucavas garamantas 1

Laikā no 2002. – 2017. gadam sadarbībā ar Latviešu folkloras krātuves pētniekiem apgāds “Zinātne” sērijā “Novadu folklora” izdevis 8 grāmatas, no kurām 5 ir saistītas ar Vidzemi, viena vēsta par apslēpto mantu visā Latvijā, bet divas veltītas Zemgalei un Kurzemei. Pateicoties vietējo lejaskurzemnieku ieinteresētībai, zināšanām un lietpratībai, atšifrējot LFK rokrakstu kolekcijas, izdots folkloras krājums par Rucavu – seno latvietības muzeju (E. Melngailis), mūsu tautas dziesmu klasisko provinci (L. Bērziņš). Folkloras materiāli no Rucavas uzkrāti tik daudz, ka iecerētas divas grāmatas. Izdevumā “Rucavas garamantas I” apkopoti divu jaunu rucavnieku folkloras vākumi 20. gs. 20. gados, folkloristu vairāku ekspedīciju materiāli no pagājušā gadsimta otrās puses un zinātniski pētījumi. Saturiski interesantas ir rucavnieka Jāņa Ģirņa burtnīcas (krājums Nr. 438), kuras viņš, būdams Nīcas lauksaimniecības skolas audzēknis, laikā no 1927. līdz 1929. gadam, atsaucoties aicinājumam, iesūtījis folkloras krātuvē. Burtnīcās ir gan folklora – klasiskās tautasdziesmas, gan garās dziesmas un ziņģes ( ar un bez notīm), pasakas, rotaļas, visdažādāko saimniecisko darbu ( ēku būvniecība, linu mīstīšana, ziepju vārīšana, dzijas krāsošana, aušana) un tradīciju ( gadskārtas svētku un ģimenes godu – kāzu, krustību, bēru) apraksti, ēdienu receptes, „ko varētu uzskatīt par Rucavas etnogrāfisko enciklopēdiju” (raksta M. Vīksna). Ģirņa burtnīcas ir vērtīgs sava laika kultūrvēstures apraksts, kas savu nozīmi nav zaudējis mūsdienās, tas ir nozīmīgs dažādu jomu pētniekiem. Projekta izstrādes gaitā ir izpētīta J. Ģirņa darbošanās Rucavas pusē, iegūts faktu un fotogrāfiju materiāls par Rucavas kultūrvidi 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā. Grāmatas beigās raksts par rucavnieku valodu un plaša valodas skaidrojošā vārdnīca.