Serafima un Bogdans

€28.00

Latvijas Rakstnieku savienība sērijā “Jaunā klasika” laidusi klajā igauņu prozas meistara Vahura Afanasjeva romānu “Serafima un Bogdans”. Darbs saņēma Baltijas Asamblejas balvu literatūrā 2021. gadā dažus mēnešus pēc rakstnieka pāragrās nāves.

“Serafimas un Bogdana” manuskripts pievērsa žūrijas uzmanību Igaunijas rakstnieku savienības rīkotajā romānu konkursā 2017. gadā. Darbs atklāj Peipusa ezera krastos mītošo vecticībnieku dzīvi vairāk gadu desmitu garumā. Vēstījums sākas ar nodedzinātu pagastmāju 1944. gada nogalē, bet beidzas ar vēl kādu ugunsgrēku un asiņainu atriebību, kas tiek īstenota nepilnu pusgadsimtu vēlāk, kad dzīve ezera krastos norisinās uz padomju impērijas sabrukuma fona. Pats rakstnieks savās intervijās un tikšanās reizēs ar lasītājiem uzsvēris, ka iedvesmu romānam smēlies konkrētos vecticībnieku ciemos pie Peipusa un tur sastaptajos cilvēkos, kā arī senā ziemeļu sāgā par karaļmeitu, kura lūdz savu brāli iemācīt viņas bērniem, kā iznīcināt ļauno karali, kurš nogalinājis viņas tēvu un brāļus. Savā ziņā šis ir skaudrs stāsts par laiku un laikmetu, kas iznīcina un sabradā ar ticību celtās oāzes, kurās cilvēki mēģina pretoties sātana kārdinājumiem. “Kad pasaulei ir pienācis gals, to sākumā nemaz nemana. Lielās izmaiņas pēc tam varēs datēt. Tie, kuru laikā izmaiņas notiek, kā gliemežvāku lauskas tiek samestas pie pašas ūdenslīnijas, līdz viņi pārtop par baltām, dziedošām smiltīm un tā arī neuzzina, ka bezcerīgā cīņa, lai noturētos kājās, bija daļa no kaut kā lielāka. Impērija brūk, un tie, kas bija pieņēmuši lozungus kā ticības apliecinājumu, jūtas kā pamesti bērni. Krūtis, kurās tika solīts mūžīgais piens, izrādījās māņi.”