Sievietes, par kurām domāju naktīs

“Esmu čakli mācījusies, strādājusi un godkārīgi tiekusies uz priekšu gandrīz piecpadsmit gadus, turklāt to visu darījusi labprātīgi. Bet tagad ir iestājies apjukums. Vai tas ir viss? Vai manā dzīvē nekā jauna vairs nebūs? Man vajag iedvesmu, paraugus, praktiskus padomus! Man vajag motivējošas sievietes, kuras spēj parādīt ceļu!” Mia Kankimeki sēž lidmašīnā, kas dodas uz Kilimandžāro. Viņu nomāc bailes, taču viņai ir jānokļūst savannā, jo turp savulaik devās arī drosmīgā Karena Bliksena, kad bija nonākusi dzīves krustcelēs. Un tas ir tikai pirmais solis! Meklējot iedvesmojošu sieviešu atstātās pēdas, Mia lidos uz Japānu dziedēt depresiju, klaiņos pa Florenci, smeļoties spēku no renesanses laika gleznotājām, cīnīsies ar prokrastināciju Normandijā, mācīsies kompakti sapakot ceļasomu un galu galā – mēģinās saprast dzīvi. Kas ir šīs sievietes, kurām Mia seko? Rakstnieces, mākslinieces, pētnieces, nomāktas vecmeitas un augstmaņu sievas. Izabella Bērda, Mērija Kingslija, Lavīnija Fontana, Jajoi Kusama un citas. Sievietes, kuras aizvedīs Miu galvu reibinošā ceļojumā cauri gadsimtiem un pāri visai pasaulei.

“Tajās bezmiega naktīs, kad mana dzīve šķiet izsista no sliedēm, es vācu ap sevi neredzamu vēsturisku sieviešu gvardi – sargeņģeļus, kas izgaismos ceļa turpinājumu. Šo nakts sieviešu dzīve nav bijusi parasta. Viņas pārkāpa robežas un darīja to, ko neviens no viņām negaidīja. Daudzas bija mākslinieces un rakstnieces, vairumam nebija ģimenes un bērnu, viņu attiecības ar vīriešiem neatbilda vispārpieņemtiem standartiem. Dažas cieta no slimībām vai garīgās veselības traucējumiem. Tomēr viņas visas sekoja savam aicinājumam un ceļu izvēlējās pašas. Šīs sievietes ir mans plāns B – tas, kuru lietošu, ja nekas cits neizdosies.” Mia Kankimeki.

Mia Kankimeki (1971, Helsinki) ir filozofijas maģistre, kura uzdrīkstējās pamest labi apmaksātu darbu, lai dotos sevis un pasaules izpētes ceļojumā. Tā rezultātā tapa viņas pirmā grāmata – savdabīgā stilā rakstīts vēstījums par 10. gadsimtā dzīvojušo japāņu dzejnieci Sei Šonagonu. Darbs ieguva goda nosaukumu “Gada ceļojuma apraksts” un HelMet rakstniecības balvu. Līdzīgi pirmajai grāmatai, arī “Sievietes, par kurām domāju naktīs” ir aizraujošs beletristikas, zinātniskās literatūras un ceļojumu dienasgrāmatas apvienojums, ko caurvij personiskas pārdomas.