Sirds sārtais karogs

Darba centrālais tēls ir Dimitrijs Petrovičs – titulu zaudējis poļu muižnieku izcelsmes jauneklis, kas tiek ierauts cīņā pret revolucionāriem Baltijas guberņās cara atbalstītāju pusē. Pateicoties saviem sakariem aristokrātu aprindās, galvenais varonis cer atgūt muižnieka titulu, ko viņa dzimta bija zaudējusi 1863. gada poļu sacelšanās laikā. Poļu elite Baltijas reģionā bija gana sašķelta atkarībā no sava sociālā stāvokļa. Viena daļa, kam nebija, ko zaudēt, sliecās revolūcijas virzienā, bet tie, kam bija īpašumi, vairāk sliecās cara pusē.

Pēc tam, kad jauneklis apliecina sevi, aizstāvot kāda ietekmīga aristokrāta muižu Vitebskas guberņā, Krievijas impērijas slepenpolicija jeb ohranka piedāvā viņam iefiltrēties revolucionāru aprindās Rīgā, lai izjauktu revolucionāru plānus un uzzinātu tālākos nodomus. Nonākot Rīgā, Dimitrija lojalitāte tiek kompromitēta. Viņa pagātne un sociālais pamats ir pietiekami pretrunīgi un neskaidri, lai viņš sāktu šaubīties par savu pārliecību. Ohranka uzzina par Dimitrija pretrunīgajiem sakariem ar revolucionāru aprindām un kompromitē viņu. Dimitrijs ir spiests izvēlēties starp revolucionāriem un cara režīmu, starp divām sievietēm, godu un patiesu mīlestību, bet attopas saspiests kā grauds starp revolūcijas dzirnakmeņiem. Romānā pievērsta uzmanība labā un ļaunā pretpolu dekonstrukcijai. Notikumu liktenīgā atkārtošanās galvenajam varonim, cīnoties abās karojošajās pusēs, ļauj saprast savu ienaidnieku. Dažādās romāna epizodēs varonis ir spiests saskarties gan ar nežēlību, gan veidot sadarbību ar abām karojošajām pusēm.