Tīkli / Mihails Kuzmins

Krievu dzejnieka Mihaila Kuzmina (1872–1936) pirmais dzejoļu krājums “Tīkli” (Сети, 1908) padarīja viņu par vienu no tālaika modernās literārās vides centrālajām figūrām, nodrošinot viņam paliekošu vietu krievu Sudraba laikmeta literatūras panteonā.

Lielāko daļu no tā gandrīz 100 dzejoļiem atdzejojis Einārs Pelšs, bet tajā iekļauti arī vairāki Kārļa Vērdiņa atdzejojumi. Grāmatu papildina dzejnieka un literatūrzinātnieka Dmitrija Kuzmina priekšvārds.

Par vienu no noslēpumainākajiem Sudraba laikmeta dzejniekiem un krievu verlibra meistaru dēvētais Mihails Kuzmins dzimis muižnieku ģimenē Jaroslavļā. Vēlāk pārcēlies uz Pēterburgu, kur studējis kompozīciju Pēterburgas konservatorijā pie viena no tālaika izcilākajiem skaņražiem Nikolaja Rimska-Korsakova. Pirmo ievērību Kuzmins iemantoja kā mūziķis, galvenokārt – savu dziesmu izpildītājs, tomēr virsroku guva literārais talants. Viņa debiju dzejnieku iesācēju almanahā 1904. gadā ievēroja krievu modernistu pulcinātājs Valērijs Brjusovs, un divus gadus vēlāk Krievijas vadošajā literārajā žurnālā “Svari” (Весы) tika publicēts tūdaļ skandalozu ievērību guvušais Kuzmina garstāsts “Spārni” (Крылья, 1906), kas pirmoreiz krievu literatūrā tik atklāti aprakstīja homoerotisku kaisli, un daļa no dzejoļu cikla “Aleksandrijas dziesmas”, kurš vēlāk pilnībā tika iekļauts krājumā “Tīkli”.