Kad dzīve piespiež pie zemes, ir jāatrod spēks pāršķirt nākamo lapu un savākt sevi no sīkumiem, kas sāp visvairāk. Šis stāsts ved cauri trauslam līdzsvaram starp stingru gribu un klusu maigumu, starp pienākumu un brīvību, starp vēlmi cīnīties un vajadzību atlaist.
Galvenais varonis, spiests sastapties ar pagātnes ēnām un tagadnes izaicinājumiem, atklāj, ka pat viscietākais bruņurupučs mēdz plaisāt, kad sirdī ielīst gaisma. Ceļā uz savu patiesību viņš mācās atšķirt, ko nozīmē uzvarēt bez zaudējuma sajūtas un kā piedošana reizēm ir drosmīgākais trieciens. Līdzās plūst mīlestība – ne pārspīlēta, bet silta un īsta, tā, kas nekonkurē ar cīņu, bet to izgaismo.