Tomass Mūrs dvēseles terapiju definē kā dvēseles aprūpēšanu. Šādā nozīmē terapija notiek nemitīgi un nozīmē sirds atvēršanu otram – iejūtību, izpalīdzību, uzklausīšanu un izprašanu.
Dvēselei ik dienu ir nepieciešams īpašs “uzturs” – draudzība, radošs darbs, kopiena, sarunas, humors, garīga perspektīva. Apmierinot dvēseles vajadzības, uzlabojas fiziskā veselība un dzīve kopumā.
Grāmatā sniegto informāciju profesionāļi – psihoterapeiti, skolotāji, garīdznieki, konsultanti – var izmantot, lai strādātu vēl dziļākā līmenī. Savukārt dvēseles terapeiti, kas par tādiem kļūst, mierinot un uzklausot bērnu, draugu, kolēģi vai radinieku, uzzinās, kā labāk dot padomus.