*** ( dzeja)

Dzejas krājums „***” ir dzejnieka Jāņa Vādona ceturtā grāmata pēc 2011. gadā iznākušā krājuma „Virve”, 2014. gada krājuma “Pagaidām iesāpas elpa” un 2019. gada krājuma “Klusuma forma”. Iekļauti 2019.-2022. gadā sarakstītie dzejoļi, kas galvenokārt turpina J. Vādonam svarīgās tēmas, līdztekus papildinot ar dažbrīd ironiskāku noskaņu. Pēc rūpīgas dzejoļu atlases, kas īstenota sadarbībā ar redaktoru Arti Ostupu, kompaktā grāmatas struktūra veidota vienota cikla struktūrā ar ievadu, četrām daļām un nobeigumu: atkāpies no zīmju grāmatas/izmisumu bezrūpīgi palaižu mākonī kas aizpeld pa straumei/un iemērcos vēsā pirms sastingšanas pieejamā zemē [..]. Šī struktūra iezīmē arī grāmata vienoto, mērķtiecīgo vērsumu. Cikla pieeja nodrošina iespēju izvērst galvenās tēmas un saturiskās sadaļas, ar kurām autors strādā. Krājuma tēma ir cilvēks dzīvē un dzīves mainīgā poētika; attiecības ar sevi, sievieti, laiktelpu, laikabiedriem. J. Vādons galvenokārt turpina t.s. stāstošās dzejas stilu. J. Vādona dzeja turpina iepriekšējā krājumā iesākto virzību uz atvērtāku, tiešāku izteiksmi, līdztekus neatsakoties no asociatīva piesātinājuma. Līdzās dažiem privātiem motīviem šī nav autobiogrāfiski burtiska dzeja; saiknes ar laikmetu un mūsdienu cilvēku – reizēm nedaudz pastarpinātā formā – veidojas ciešā, uzmanīgā laiktelpas “lasījumā”. Artis Ostups vērtē: ”Dzejniekam, kā zināms, jābūt redzīgam. Proti, jāfiksē tēlā tas, kas citiem ir apslēpts. Dzejniekam jāatklāj tikai valodā saskatāmais. Jānis Vādons šo patiesību, šķiet, lieliski apzinās: katrā krājuma dzejolī notiek rūpīga īstenības atsegšana, taču viņpus prasta reālisma. Konkrētāk? Īstenība parādās jaunā leņķī, iegūst savādu apgaismojumu, iemanto atmiņas padziļinājumu. Dažbrīd autors ir arī kritisks pret mūsdienu norisēm, tādējādi apliecinot, ka visgrūtāk – un reizē vissvarīgāk – ir redzēt tumsā.”