Pieredze liecina, ka pēc vistumšākās nakts seko ausma. Jeb austra. Viss kādreiz beidzas, lai pārradītos un sāktos no jauna. Arī pieredze. Kad dzīve kļūst daļa no lielā mīta, tas strukturē un padara jēgpilnu eksistenci. Kad mīts izstāstīts, tas jāaizmirst, lai nākamais teicējs varētu iesākt šo stāstu vēlreiz. Tā krājumu raksturo tā redaktors, dzejnieks Ronalds Briedis.
Daina Sirmā par krājumu “Austra”:
“Lasītājs no “Trupes” (zaudētām jūtām, pīšļiem, pelniem, pamestības, kara šausmām, gūstekņu nometnes; skolas karogā trūdi grieza putekļu danci ar baznīcas svētūdens šļakstiem/svinību zālē viņi jau zviedza pilnā rīklē kā zirgi/piemiņas plāksnes greizajā spogulī redzot kropļotos vaibstus ) nonāk “Ziemupē”, kur pāri dzīvelīgai, pašironiski smeldzīgai un militarizētai sadzīvei klājas ziemīgi salta nolemtība. Tālāk izpestīt pūlas “Uldis” – poliglots, visai noslēpumaina gara spēks ar dažām dzejnieka Ulža Bērziņa iezīmēm (Nāves salu mēs neatdosim!/Uldis aizelsies iebļāvās pusnakts stundā/pielēcis kājās stāvus no murgaina miega(..) . “Aiz trešā sēkļa” ietiecamies bezgalībā – austrā – rītausmā, kur lielākas algas.”