Pētījums mērķtiecīgi īstenots kā konceptuāli vienota monogrāfija, kurā Blaumaņa darbi analizēti salīdzināmās literatūrzinātnes un reģionālās literatūras vēstures skatījumā, ņemot vērā rakstnieka darbības nesaraujamo saikni ar latviešu rakstniecības tradīciju, kā arī saikni ar vācu un citām Eiropas literatūrām. Blaumaņa daiļradē uzskatāmi atklājas process, kurā latviešu literatūra un latviešu rakstnieks izvēlas būt daļa no nacionālās kultūras, vienlaikus izvirzot sev visaugstākos mākslinieciskos kritērijus, kādus līdz tam bija iespējams īstenot tikai citās valodās radītā literatūrā. Pastāvīgi sekojot jaunākajam literārajam procesam, literārajai tradīcijai un iesaistoties rakstnieku domu apmaiņā preses izdevumos, aktīvi strādājot kritikā, Blaumanis izveidojās par vienu no sava laika literāro procesu aktīvākajiem veidotājiem, kura daiļrades aplūkojums vienlaikus ir šī spriegā un rosinošā latviešu rakstniecības posma spilgta liecība un radošs apliecinājums.
Grāmata sagatavota un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.