“Manu skatienu piesaista oranžs plankums, kas tuvojas. Tā ir meitene spilgtā sporta tērpā ar Ziemassvētku galvas rotājumu – ziemeļbrieža ragiem.
Sniegs kļūst vēl sāļāks, pa maniem vaigiem nu plūst vesela upe asaru. Kāpēc es nevaru tik bezrūpīgi dzīvot? Kāpēc nevaru uzvilkt galvā muļķīgus ragus un skriet visiem pelēkajiem ļautiņiem garām, izstarojot laimi un vēloties to dāvāt?
Atbildi es, protams, zinu. Ar tādu atmiņu bagāžu es nedrīkstu darīt to, ko dara parasti ļaudis, – priecājas, mīl, dāvā viens otram pēcnācējus...”